Bērnu rakstu fragmenti ir vēl viens apliecinājums tam, ka politika kā parādība, kas nosaka dzīves realitāti, ietekmē modi.
Tiesa, pagājušo paaudžu modi mēs un mūsu bērni uztveram caur tagadnes prizmu.
Turpmāko rindu autoriem, kas dzimuši 1991. gadā, “Padomju Savienība” jau ir stāsts, ko viņi sarakstījuši, balstoties uz savu vecvecāku un vecāku stāstiem.
"Kad bija PSRS savienība, cilvēki nepievērsa uzmanību apģērbam. Viņi neģērbās tik labi. Vīrieši ģērbās galošos, polsterētā jakā, gaišā cepurē un cimdos, kad strādājat. Un sievietes uzvelk jaku. , cimdi, lakats galvā (lai galva nebūtu redzama ) - un arī galošos. Tāds apģērbs bija ērtākais darba veids." (Vadims Hudjakovs)
"PSRS bija sarkans karogs, tāpēc sarkans bija modē. Sarkans nozīmēja asinis, kas bija jāizlej, kad smagi strādājat. Bērni valkāja sarkanas kaklasaites, sievietes valkāja svētkos vienmēr valkāja sarkanas kleitas, automašīnas tika ražotas sarkanā krāsā, mājās bija sarkanas tapetes." (Vārds izsvītrots.)
"Visi cilvēki ģērbās vienādi. Bija formas tērps. Tolaik bērni valkāja formas tērpus: meitenēm bija tumši brūni svārki, blūzes un sarkanas kaklasaites, bet zēniem tumšas bikses, balti krekli un arī sarkanas kaklasaites." (Vārds izsvītrots.)
"Padomju bērniem jau no agras bērnības teica, ka jāmācās un jāstrādā, bet spēlēties nemaz nevajag. Un bērni nespēlējās, bet tikai mācījās un strādāja. Visi bērni ģērbās vienādās drēbēs. ... Lai gan principā man šķiet, ka šī aka ... PSRS bija ļoti nomākti bērni. (Jūlija Ostruško)
"Bērni tolaik ļoti slikti ģērbās un tik tikko dabūja naudu, lai pabarotu."
(Igors Meļņičenko)
"Stāsta, ka PSRS sabruka un vairs nepastāv. Bet es tam līdz galam neticu. Varbūt šī valsts vēl pastāv? Tur strādā, 1. maiju svin katru gadu..." (Sveta Kamiņina)